Kā personīgā darba meistarošana var palīdzēt darbā justies labāk?

Kuras mana darba sastāvdaļas es uzskatu par motivējošām, saistošām un vislabvēlīgākajām manai labklājībai? Ko es varētu darīt, lai manā darbā būtu vairāk šādu sastāvdaļu?

Tie bija jautājumi, kurus sev uzdeva ilggadēja medmāsa ar lielu profesionālo pieredzi pēc tam, kad viņa darbā bija sākusi justies saspringta, viegli garlaikota un “iestrēgusi”. Atbildes uz šiem jautājumiem mudināja viņu kļūt par mentori dažiem jaunākajiem kolēģiem, un tas palīdzēja viņai justies kompetentākai savā darbā un ciešāk saistītai ar kolēģiem, kā arī atkal atrast jēgu ikdienas gaitām. Šis izmaiņas medmāsas darba ikdienā uzlaboja viņas darba labklājību, un, kas svarīgi, nekādi nekaitēja slimnīcas vispārējam darbam un efektivitātei. Gluži otrādi, pateicoties mentorei, viņas kolēģi izjuta nepieciešamo atbalstu un kopējā atmosfēra darbā uzlabojās.

Kas ir personīgā darba meistarošana?

Iepriekš aprakstītais piemērs parāda vienu no daudziem un vienkāršiem veidiem, kā darbinieki var meistarot personīgo darbu. Medmāsas veiktās izmaiņas viņas darbā ir labs paraugs personīgā darba meistarošanas procesam, kas paredz, ka darbinieki paši ierosina veidus, kā uzlabot savu darbu un darba apstākļus, lai sekmētu individuālo labklājību un psihisko veselību. Pamatideja ir šāda: veicot vienkāršas, apzinātas izmaiņas noteiktos darba aspektos, darbs var tikt labāk saskaņots ar svarīgiem labklājības un motivācijas avotiem.

Vai meistarojat savu personīgo darbu vai sniedzat klientam konsultācijas personīgā darba meistarošanā – pētījumi liecina, ka pastāv vairākas noderīgas iespējas, kā mainīt savu darbu, meistarojot personīgo darbu. Viena iespēja ir apgūt kaut ko jaunu un profesionāli attīstīties. Piemēram, ja, regulāri tiekoties ar klientiem, es jūtu, ka saziņā pietrūkst kopīgas valodas, varbūt, ja es iemācītos kādu no valodām, kādā runā mani klienti, es varētu nodrošināt efektīvāku komunikāciju un piešķirt ikdienas darbam lielāku jēgu?

Kā meistarot personīgo darbu?

Jaunu izaicinošu projektu atrašana un jaunu darba veidu izmēģināšana arī var palīdzēt cīņā ar pārlieku rutīnu un garlaicību darbā. To var izdarīt, apzinot to, kas sākotnēji savā darbā likās saistoši un motivējoši. Varbūt pastāv iespēja būt starp pirmajiem, kas brīvprātīgi testē jaunu programmatūru, kuru paredzēts ieviest visā organizācijā? Brīvprātīgi darot kaut ko tādu, kas vēlāk kļūs obligāts, darbs var šķist patīkamāks un atalgojošāks – pieaug profesionālā kompetence.

Sociālo resursu attīstīšana, mainot saziņas biežumu un kvalitāti ar kolēģiem un ieinteresētajām personām (piemēram, klientiem, pacientiem), arī var uzlabot labklājības un jēgas izjūtu darbā. Piemēram, ja es vēlos saņemt atsauksmes par savu darbu no sava vadītāja, es varu palūgt šādas atsauksmes. Savukārt kā vadītājs es varētu pievērst lielāku uzmanību darbinieku vajadzībām, izrādīt par viņiem interesi un biežāk jautāt, kā viņiem klājas. Sociālos resursus var veicināt arī ikdienas saskarsmē ar kolēģiem, piemēram, izrādot uzmanību citiem, pajautājot, kā viņiem klājas, un sarunājoties par jautājumiem, kas nav saistīti ar darbu.

Kādi ir ieguvumi?

Sava darba nozīmi un jēgas izjūtu cilvēks var veicināt, atceroties, kāpēc darbs, ko viņš veic, ir vērtīgs citiem, piemēram, pacientiem, kolēģiem vai sabiedrībai kopumā. Iespējams, pandēmijas laikā tika izjusta neapmierinātība un nespēja tikt galā, taču atgādinot sev par visu pozitīvo, kas tika paveikts ļoti grūtajos laikos, nevis koncentrējoties tikai uz nesasniegtā aspektiem, var atjaunināt iesaistīšanās un jēgas izjūtu darbā.

Lai arī personīgā darba meistarošanu veic katrs individuāli, var sanākt kopā arī darba grupas, lai katrs noteiktu savas stiprās puses, izstrādātu personīgā darba meistarošanas plānu un kopīgi formulētu veidus, kā optimāli darboties kā komandai. Atrodot jaunus veidus, kā atbalstīt citam citu, ieskaitot vadītājus un padotos, komanda var kļūt spēcīgāka un tādējādi saglabāt savu labklājību grūtībās un izaicinājumu laikā.

Personīgā darba meistarošanas piemēri var būt praktiski un viegli pārņemami paraugi, ko var izmantot citi, lai uzlabotu sava darba apstākļus un līdz ar to arī individuālās labklājības izjūtu. Uzkrātās pētījumos iegūtās zināšanas no darba un organizāciju psiholoģijas liecina, ka, meistarojot personīgo darbu un mainot darba veikšanas veidus un sociālās attiecības darbā, ir iespējams uzlabot savus darba apstākļus un tādējādi veicināt individuālo labklājību un psihisko veselību. Personīgā darba meistarošana ir iespējama pat ļoti smagos darba apstākļos, un tā var mazināt lielas darba slodzes un emocionālo prasību negatīvo ietekmi uz darbinieku labklājību. Lai arī personīgā darba meistarošanas galvenais mērķis ir uzlabot darbinieka labklājību darbā, šis process ir saistīts arī ar citiem vērtīgiem ieguvumiem, piemēram, pozitīvs blakus efekts meistarošanai ir paaugstināta darba efektivitāte, kā arī lojalitāte pret uzņēmumu. Atbalstot ikdienas darba vadības praksi un proaktīvu personīgā darba meistarošanu, darbinieki var veidot veselīgu, jēgpilnu un produktīvu darba pieredzi gan veselības aprūpes iestādēs, gan ārpus tām.

Praktiski ieteikumi

• Ko es īsti daru darbā? Sāciet personīgā darba meistarošanu, uzskaitot visus primāros un sekundāros uzdevumus, kurus veicat, un cilvēkus, ar kuriem sazināties darbā. Tas sniegs pārskatu par jūsu pašreizējo darbu un veidos sākumpunktu personīgā darba meistarošanai.
• Kas mani iedvesmo? Šajā sarakstā atzīmējiet uzdevumus, darba veidus, mijiedarbību un cilvēkus, kas darbā jums šķiet visiedvesmojošākie, saistošākie un gandarījumu sniedzošākie neatkarīgi no tā, cik liela vai maza ir to loma jūsu darbā.
• Kā es varu palielināt sava darba iedvesmojošās sastāvdaļas? No atzīmētajiem aspektiem izvēlieties vienu līdz trīs visvairāk iedvesmojošos, uz kuriem koncentrēties. Pēc tam apdomājiet, kā savam darbam varētu pievienot vairāk šādu elementu. Piemēram, vai jums vajadzētu vairāk sazināties ar kolēģiem? Sākt izmēģināt jaunas darba metodes? Censties apgūt jaunas prasmes?
• Ko mainīt un kad? Plānojiet! Izveidojiet konkrētu plānu attiecībā uz lietām, ko izvēlējāties mainīt vai darīt citādi. Kā un kad realizēsiet plānu un kā izsekot personīgā darba meistarošanas projekta norisei?
• Var sākt ar maziem pirmajiem solīšiem. Iesīkstējusī rutīna, steiga un nevaļa var apgrūtināt personīgā darba meistarošanu un jaunu darba veidu apgūšanu. Esiet pacietīgi! Darba uzlabošana prasa laiku. Jūs varat uzlabot sava darba meistarošanas efektivitāti, sākot ar pavisam nelielām izmaiņām.

Autori: Janne Kaltiainens (Janne Kaltiainen) un Jari Hakanens (Jari Hakanen), Somijas Arodveselības institūts

Tulkojušas: Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone